Pils vēsture
Siguldas pili 1207. gadā sāka celt Zobenbrāļu ordenis. Sākumā tā bija kastelas tipa nocietinājums, kura uzdevums bija pārraudzīt Gaujas ūdensceļu un vērot bīskapa pili Turaidā, otrpus upei. 13. gadsimta 60. gados Livonijas ordenis pili pārbūvēja par konventa tipa ēku ar četrstūrainu iekšpagalmu.
Gadsimtu gaitā pils cieta Livonijas karā un poļu un zviedru karā, bet 18. gadsimta sākumā, Ziemeļu kara laikā, tā zaudēja savu militāro nozīmi un vairs netika atjaunota. 19. gadsimtā drupas apbrīnoja kā romantisku senatnes liecību, un blakus no 1878. līdz 1881. gadam uzcēla Siguldas Jauno pili.
Sistemātiska izpēte un restaurācija sākās 1962. gadā. Lielākās pārmaiņas atnesa 2011. un 2012. gads, kad ar Eiropas Savienības atbalstu drupas rekonstruēja un apmeklētājiem pirmo reizi atvēra torņus.