Siguldas Vagoniņš, lidojums pāri Gaujas senlejai

Vēsture

Siguldas gaisa trošu ceļš, pazīstams vienkārši kā "vagoniņš", darbību uzsāka 1969. gada 3. janvārī un ir viens no retajiem šāda veida pārvietošanās līdzekļiem Baltijā. Tā mehānisms tapa Ļeņingradā, savukārt pati kabīne tika būvēta Rīgas vagonu rūpnīcā: kopumā būvniecībā piedalījās vairāk nekā 200 cilvēku, bet tehnisko projektu izstrādāja 20 inženieri.

Vagoniņš savieno Siguldu ar Krimuldu, šķērsojot Gaujas senleju 1060 metru garumā: augstākajā punktā tas paceļas līdz pat 60 metriem virs upes, vidēji sasniedzot ap 43 metru augstumu. Līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem, pirms šajā maršrutā tika izveidota autobusu satiksme, vagoniņš bija nozīmīgs sabiedriskā transporta līdzeklis: vietējie iedzīvotāji mēnešbiļetes varēja iegādāties vēl līdz pat 2002. gadam.

Vēsturisks Siguldas gaisa trošu ceļa vagoniņa attēls

Brauciens šodien

Katrā kabīnē vienlaikus var doties līdz 22 pasažieriem, un viens brauciens pāri senlejai ilgst apmēram septiņas minūtes. Kopš 2004. gada vagoniņu vada automātiska vadības sistēma, agrāk brauciena laikā mašīntelpā vienmēr atradās operators. Pēdējos gados pie vienas no atbalsta sienām ierīkots arī lifts, lai brauciens būtu pieejams arī cilvēkiem ratiņkrēslos.

Vagoniņš kursē visu gadu (365 dienas gadā), un rudenī, kad Gaujas senleja iekrāsojas zeltainos toņos, skats no augšas ir kļuvis par vienu no Siguldas atpazīstamākajām ainavām, tieši to pašu, kas iemūžināta arī Siguldas Rudens Bumbas suvenīrā.