Gūtmaņala

Lielākā ala Baltijā, Svētā vieta un dziednieks

Gūtmaņala ir viena no ievērojamākajām dabas un kultūrvēsturiskajām vietām Latvijā, kas atrodas Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā. Tā ir lielākā ala Baltijā un viens no senākajiem tūrisma objektiem valstī: 18,8 metrus gara, 12 metrus plata un līdz 10 metrus augsta.

Ala veidojusies aptuveni 10 000 gadu laikā ūdens erozijas ietekmē, taču tās tagadējais izskats izveidojies pēdējo 2000 gadu laikā. Pirmās rakstiskās liecības par Gūtmaņalu meklējamas vācu avotos jau 1774. gadā, bet pirmais raksts latviešu valodā parādījās 1869. gadā.

Gūtmaņalas vārds cēlies no vācu "gut Mann" (labais vīrs), tā saukts leģendārais dziednieks, kurš, teiku vēstī, dzīvojis alā un ar avota ūdeni dziedinājis apmeklētājus. Šis avotiņš, kas joprojām izplūst no alas, senatnē tika uzskatīts par svētu: te ļaudis vēl 19. gadsimta sākumā slepus nesa upurus dievībām.

Vēsturiska glezna ar Gūtmaņalu un Gaujas senlejas ainavu

Gūtmaņala senie raksti

Uz alas sienām saglabājušies seni uzraksti un gravējumi, no kuriem vecākie datēti pat ar 17. gadsimtu. Tie piederējuši dažādiem ceļotājiem, muižkungiem un baroniem, kuri vēlējušies atstāt savu vārdu šajā populārajā apskates vietā.

Amatnieki, kas dzīvoja alas tuvumā, par samaksu iecirta apmeklētāju vārdus, ģerboņus un gadskaitļus tieši klintī, izmantojot īpašus instrumentus. Tā radās unikāla "viesu grāmata" akmenī, kas saglabājusies līdz mūsdienām: starp uzrakstiem atrodams arī 1677. gada ieraksts, kas pieder Annai Magdalēnai fon Tīzenhauzenei.

Vissenākais raksts! Uzraksts tapis 1668. gadā, pieder Georgam Konrādam fon Ungernam-Šternbergam. Šis uzraksts ir arī atrodams uz Rudens bumbas Gūtmaņalas!

Gūtmaņalas smilšakmens sienā iegravēti senie uzraksti un ģerboņi
Gūtmaņalas sienā iekalts 17. gadsimta uzraksts ar vārdu Georg