Siguldas spieķa stāsts
Spieķus Siguldas pusē darina jau vairāk nekā 200 gadus. Jau 19. gadsimta ceļvedī ceļotājiem ieteica pastaigai pa Siguldas gravām iegādāties spieķi, ko varēja nopirkt no kāda vietējā puikas. Pirmie spieķi bija pavisam vienkārši: lazdas vai krūkļa nūja, kurai viens gals nomizots un saliekts rokturī.
- gadsimta sākumā, kad Sigulda kļuva par iecienītu kūrortu un vasarnīcu vietu, spieķu tirdzniecība zemniekiem kļuva par nozīmīgu ienākumu avotu. 30. gados amatnieku kļuva vairāk, un spieķus sāka rotāt: koku mīkstināja, lieca ap veidni, žāvēja un pēc tam dedzināja rakstus, krāsoja un lakoja. Pēc Otrā pasaules kara spieķi kļuva vēl krāsaināki, ar sarkaniem, zaļiem un melniem latviešu etnogrāfiskajiem rakstiem, un amata prasmes nodeva no paaudzes paaudzē.
Siguldas spieķa darināšana ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 2026. gada oktobrī Patentu valde apstiprināja "Siguldas spieķa" pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, un tas ir pirmais Latvijas amatniecības izstrādājums, kas tik tālu ticis.